Aizputes vārds rakstītajos avotos pirmoreiz minēts 1253. gadā, sakarā ar Kurzemes sadalīšanu starp tās jaunajiem zemeskungiem – Kurzemes bīskapu un Livonijas bruņinieku ordeni. Uz stāva zemesraga upes līkumā Tebras labajā krastā vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, kuras vietā cēla Kurzemes bīskapa pili, bet vēlāk – doma baznīcu. Aizputes Svētā Jāņa luterāņu baznīca ir viena no senākajām baznīcām Kurzemē, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Līdz 16. gs. baznīcā tika sludināta katoļticība, bet vēlāk tā tika nodota evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1571. gadā Aizputē ieradās pirmais luterāņu mācītājs Joahims Remlings, kurš te nostrādāja 43 gadus. Baznīca vairākkārt pārbūvēta – tornis tika uzbūvēts 1730. gadā, altāris 19.gs. otrajā pusē, bet savu tagadējo neogotisko izskatu baznīca ieguvusi 1860. gadā. Īpaši atzīmējams arī baznīcas zvans, kas pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt pirms vairāk kā 400 gadiem (1589. gadā). Baznīcā ir slavenās vācu firmas “Sauer” 1904. gadā būvētās ērģeles, kā arī aplūkojamas gleznas “Kristus Ģetzemanes dārzā”( J.I. Eginks, 1833) un “Krustā sistais” (J.F. Vāgners, 1864), pa labi no altāra aplūkojama 16. gs. veidotā Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne.

Adrese: Liepājas iela 3, Aizpute
Telefons: (+371) 28281449
Internetā: www.aizputesaeld.lv
GPS: 56.721001, 21.599402