Mārtiņš Freimanis amatieru foto redzējumā

Pieminot izcilo mūziķi, dziedātāju, komponistu, aktieri, dzejnieku, aizputnieku jeb radošu personību, Mārtiņu Freimani (1977 – 2011), Aizputes novada Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrs sadarbībā ar MFF (Mārtiņā Freimaņa fonds), aicināja atsaukties visus, kam tapušas foto atmiņas kopā ar M. Freimani. Foto tika iesūtīti no visas Latvijas un ar atmiņām dalījās gan viņa draugi, kolēģi, klasesbiedri, gan viņa talanta cienītāji. Rezultātā, 2015. gadā, tapa fotoizstāde “Mārtiņš Freimanis amatieru foto redzējumā”.

Šobrīd fotoizstāde nodota patstāvīgā ekspozīcijā Aizputes novada skolēnu jaunrades centram, Skolas ielā 1, piesakot apmeklējumu iepriekš pa tel.nr. (+371) 29781923 (Ināra Zālīte).

MALKAS PILIS

Godinot un atceroties Eduardu Dambergu (1928 – 2006) un viņa veikumu, Aizputes novada Tūrisma informācijas un Mūžizglītības centrs izveidojis fotoizstādi “Aizputes malkas pilis”.

Kopš 1979. gada aizputnieks Eduards Dambergs savas mājas pagalmā veidoja malkas pilis ar torņiem, grezniem vārtiem un pat šaujamlūkām. Visas celtnes tika veidotas no parastām malkas pagalēm, kuras pašos malkas piļu veidošanas pirmsākumos tika krautas malkas žāvēšanai, taču tā aizsākās stāsts par Aizputes malkas piļu meistaru Eduardu Dambergu.

PADOMJU AIZPUTE

Aizputes novada Tūrisma informācijas un mūžizglītības centrā bija skatāma izstāde “Padomju Aizpute”, kas veltīta pilsētai un stāsta par tās neseno pagātni, kas lielākoties balstīta uz foto mākslinieka Visvalža Actiņa fotomateriāliem. Attēlos atspoguļots darbs rūpnīcā “Kurzemes atslēga”, dzīve Aizputes Livonijas Ordeņa pilī. Dzīve vecpilsētā, pilsētas vadība un lielākie pilsētas svētki un notikumi, tai skaitā motokross un citi sporta pasākumi.

AIZPUTE VĒSTURISKAJĀS KARTĒS UN PLĀNOS

Izstādes “ Aizputes vēsturiskajās kartēs un plānos ” materiālos ir apskatāmi līdz šim nepublicētie 18.-20.gs. Aizputes pilsētas un apkārtnes kartes un plāni, kuru oriģināli glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, tie ataino pilsētas teritoriālās izmaiņas, nekustamo īpašumu robežas, administratīvo stāvokli, kā arī sniedz iespējas nākotnes teritoriālā plānojuma izstrādāšanai.

Aizputes pilsēta 13.-18.gs.

Kurzemes pilsētu vidū Aizpute izceļas ar kultūrtelpas daudzveidību. 13.-15.gs. tagadējā pilsētas teritorijā izveidojās vairākas savdabīgas kultūrtelpas sastāvdaļas: Kurzemes bīskapijas domkapitula pils un pilsmiests, Livonijas ordeņa pils un pilsmiests, kā arī Aizputes pilsēta ar savu pašpārvaldi un teritoriju.
Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562.g. Aizpute kļuva par muižnieku republikas – tā dēvētā Piltenes apgabala administratīvo centru. Kļuva daudzveidīgāks Aizputes iedzīvotāju sociālais un etniskais sastāvs, izveidojās pirmā ebreju kopiena Kurzemes pilsētās. 13.gs. vidū -18.gs. beigās tapuši lielākā daļa kultūras pieminekļu Aizputē: pilsētas vēsturiskais centrs, Livonijas ordeņa pils, Sv. Jāņa baznīca, u.c.
Ekspozīciju veido 9 stendi ar attēliem, kartogrāfiskie materiāli un teksti latviešu un angļu valodās.

Aizpute

Aizpute ir lielākā un vecākā mazpilsēta Liepājas apkārtnē. 9. gadsimtā tagadējās Aizputes vietā kurši uzcēla Beidas pili, no kuras tika pārvaldīts Aizputes pilsnovads. 13. gadsimtā Aizpute atradās kuršu zemes Bandavas sastāvā, kuru pakļāva Livonijas ordenis un jau 1248. gadā ordeņa mestrs Dītrihs fon Groningens lika celt Aizputes mūra pili. Tāpēc par Aizputes pilsētas dibināšanas gadu […]

Cīrava

Cīravas, kā apdzīvotas vietas, vēsturi var sākt skaitīt ar 6. gs. pirms Kristus dzimšanas. Par ko liecina atrakto Dārznieku senkapu saglabātās liecības – urnas ar dedzinātiem kauliem, kas apliecina senprūšiem un kuršiem radniecīgas tradīcijas. Rakstos Cīravas vārds minēts 1253. gadā, kad sadalot Kurzemi iekarotājiem, bīskapa vasaļiem Zighardam un Gizekinam BLOKIEM, izlēņota Cīravas Dzērve. Vārds „Cīrava” […]