Mārtiņa Freimaņa muzikālais sols

Mārtiņa Freimaņa muzikālais sols uzstādīts vienā no ainaviski skaistākajām vietām pilsētā – pie Aizputes pilsmuižas ar skatu uz dzirnavu dīķi un Aizputes Sv. Jāņa baznīcu.

Apsēžoties uz soliņa varēsiet noklausīties Mārtiņa ierunātos fragmentus no viņa dienasgrāmatas “Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata”, kas nekur citur nav pieejami un nākuši no M. Kalniņas personīgā arhīva, un trīs dziesmas – “Draugs”, “Lietus Dārzs”, “Lai būtu tā”.

Muzikālo solu ar laternu veidojis mākslinieks – dizaineris Ainars Alžāns.

Fotogrāfiju autors Kristers Reinis.

Amalienburgas muiža

Amalienburgas muiža (Amalienburg) celta 19. gs. sākumā un tās vēsture ir cieši saistīta ar blakus esošo ēku jeb Domkrogu. Pēcāk abu ēku gruntsgabali tika atdalīti un Amalienburgas muižas juridiskais statuss kļuva identisks dzimtsmuižas statusam. 1814. gadā “L” formas divstāvu mūra ēkas īpašnieks bijis Jāmaiķu muižas kungs – gleznotājs un rakstnieks Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs, […]

Livonijas Ordeņa pilsdrupas

Livonijas Ordeņa (Ordensburg Hasenpoth) kastellas tipa pils būvniecību 13. gs. uzsākta ordeņmestrs Dītrihs fon Groningens. Sākotnēji pilij bijusi priekšpils, stūra torņi un koka ēkas pagalmā. Tā kalpojusi kā robežnocietinājums Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapa teritoriju sastapšanās vietā. 15. gs. pie pils mūra austrumu sienas uzcelts dzīvojamais korpuss ar pagrabiem un galeriju. Pagalmā virs vārtiem daļēji saglabājies apmetums ar dekoratīvo apdari sgrafito tehnikā. Vēl 20. gs. 70. gados pils tika apdzīvota līdz tā tika nopostīta ugunsgrēkā.

Adrese: Liepājas iela 9, Aizpute
GPS: 56.720874, 21.595696

Aizputes novadpētniecības muzejs

Muzejs atrodas vēsturiskā ēkā – jaunās Pilsmuižas kungu mājā. Ēka celta 18.-19 gs. mijā kā jaunā kungu māja. Šeit uz dzīvi pārcēlās pils īpašnieka ģimene, vecajā pilī izmitinot muižas kalpotājus. Muzejā apskatāmas 7 pastāvīgās ekspozīcijas, kuras sniedz ieskatu Aizputes pilsētas un tās tuvākas apkārtnes vēsturē [...]

Adrese: Skolas iela 1, Aizpute
Telefons: (+371) 29623284
Internetā: www.aizputesmuzejs.lv
GPS: 56.722637, 21.598335

Lindenbergas kartonāžas fabrika

Sarkanā trīsstāvu ķieģeļu ēka ir arhitekta Paula Maksa Berči projektēta ražošanas ēka ar bagātīgu galvenās fasādes arhitektonisko noformējumu, un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Ēkā sākotnēji atradās 1890. gadā dibinātā Ģertrūdes Lindenbergas aptieku kartonāžas fabrika, kas izgatavoja aptieku kastītes, kulītes un etiķetes [...]

Adrese: Kalvenes iela 27, Aizpute
Telefons: (+371) 28633808
Internetā: www.mfr.lv
GPS: 56.716078, 21.614914

Pilskrogs

Ēka celta 19. gs. vidū kā pilskrogs un līdz mūsdienām saglabājusies gandrīz bez izmaiņām. Tās pastāvēšanas laikā ēka izmantota kā labības tirgotava un Aizputes pagasta valde. Padomju laikā ēkā atradās patērētāju biedrības garāžas un lauksaimniecības ražojumu iepirkšanas punkts. Ēka atzīta par vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli. Šobrīd ēkā darbojas pilskrogs “Lapka Hemp” – iekārtotas telpas radošām aktivitātēm, naktsmītne, kā arī tiek piedāvātas ekskursijas ēkas un pilsētas iepazīšanai.

Adrese: Liepājas iela 20, Aizpute
Telefons: (+371) 26546561
GPS: 56.721354, 21.594034

Muižas alus darītava

Ēka celta 19. gs. beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas. Senāk bez alus darīšanas šeit bija iekārtota arī vilnas vērpšana, bet padomju laikos – limonādes ražošana. 50. gadu otrajā pusē te atradās Mašīnu traktoru stacija.

Adrese: Liepājas iela 12, Aizpute
GPS: 56.721576, 21.597387

Akmens tilts

Akmens tilts ir vispamatīgākais un vecākais tilts Aizputes pilsētā, kas savieno Tebras upes abus krastus. Tilts būvēts 1907. gadā un tā akmens margu izveidi finansējis Kazdangas barons Karls Vilhelms fon Manteifels, tādēļ margu centrālajā daļā iekalts Manteifeļu ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu.

Adrese: Liepājas iela, Aizpute
GPS: 56.721200, 21.597463

Ūdensdzirnavas

Mūra celtne ar kārniņu jumtu un izbūvi uz stabiem celta 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā. Ēkai saglabājušās vairākas vēsturiskas arhitektūras detaļas. 1923. gadā agrāko koka riteņu vietā dzirnavās iemontēja metāla turbīnu. Dzirnavās gatavoja dažādus miltus, mannu, putraimus un grūbas. Dzirnavas pieklusa 60. gadu vidū, kad kolhozi iekārtoja savas maltuves. 1998. gadā privātuzņēmējs ūdensdzirnavās izveido mazo elektrostaciju.

Adrese: Liepājas iela 10, Aizpute
GPS: 56.722106, 21.599619

Aizputes vēsturiskā apbūve

Aizpute ir viena no senākajām Latvijas pilsētām. Tā atrodas Tebras upes labajā krastā. Pilsētas senākā daļa atradusies starp tagadējām Atmodas, Jāņa un Katoļu ielām, bet vēlāk tā paplašinās Jelgavas, Kalvenes un Kuldīgas ielas virzienā.
Aizputes pilsētas vēsturiskā centra datējums 13.-19.gs. Pilsētas tiesības tā ieguvusi 1378. gadā.
13.gs. Aizputē, kas vāciski saukta par Hasenpoth, uzcelta Kurzemes bīskapijas domkapitula pils. Vēlāk Tebras kreisajā krastā pili uzcēla arī Livonijas ordenis. Tā Aizpute bija izvērsusies par aktīvi apdzīvotu vietu ap tolaik kuģojamu upi – Tebru, kam pie ietekas Sakā bija izveidota osta. Osta veicināja tirdzniecības un amatniecības attīstību. Pilsēta tika izraudzīta par centru gan 14.gs. Piltenes apgabalam, gan 1819. – 1949. gadu Aizputes apriņķim, un vēlāk – rajonam. Vēl 20. gs. 20. – 30. gados Aizpute bija tipiska sīktirgotāju un amatnieku pilsētiņa. Lai gan senā Aizpute veidojās pie Tebras, attīstības gaitā, tā atkāpās tālāk no upes. Iebraucamie ceļi, kas veda uz pilsētas centru un saplūda trīsstūra laukumā, vēlāk pārtapa ielās un veidoja turpmāko ielu tīklu. Arī mūsdienās Aizputes galvenās ielas stiepjas no Tebras vecā akmens tilta uz visām pusēm, iezīmējot pilsētas līnijas. Gar agrākajiem ceļiem tika būvētas arī pirmās mājas. Pilsētā visai kompakti saglabājusies vēsturiskā mazstāvu apbūve. Lielāko daļu veido koka ēkas, segtas divslīpu jumtiem, parasti novietotas paralēli ielai. Spilgtu vietu Aizputes kultūrvēsturē ieņem Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kas sākotnēji celta 13.gs. Baznīckalnā, bijušajā kuršu pilskalna vietā.
Kopš 1998. gada Aizputes vecpilsēta iekļauta Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā ar nr. 7437.

Sinagogas (Aizputes kultūras nams)

1751. gadā Aizputē tika izveidota viena no pirmajām ebreju kopienām Kurzemē. Pēc 1795. gada, kad Piltenes valstiņu kopā ar visu Kurzemi pievienoja Krievijai, Aizputē bija visai maz iedzīvotāju, tādēļ valdība iepludināja ebrejus no Lietuvas. To skaits strauji auga un, protams, viņiem vajadzēja savu dievnamu – 1881. gadā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju bija ebreji [...]

Adrese: Atmodas iela 16, Aizpute
GPS: 56.719227, 21.603179