Baznīcas

Aizputes apkārtne:

Baznīckalns un Svētā Jāņa luterāņu baznīca DSC08825

Iepretī Aizputes pilsdrupām, Tebras upes labajā krastā, atrodas 16m augstais senais kuršu pilskalns (šobrīd Baznīckalns). 1254. gadā, vietā, kur vācu krustneši izlaupīja un nopostīja seno kuršu pili, tika uzcelta baznīca. Svētā Jāņa Evaņģēliski Luteriskā baznīca vairākkārt atjaunota un pārbūvēta un šobrīd ir uzskatāma par vienu no vecākajām baznīcas ēkām Kurzemē. Līdz 16. gs. baznīcā tika sludināta katoļticība, bet vēlāk tā tika nodota evaņģēliski luteriskajai draudzei. 1571. gadā Aizputē ieradās pirmais luterāņu mācītājs Joahims Remlings, kurš te nostrādāja 43 gadus. Baznīca vairākkārt pārbūvēta – tornis tika uzbūvēts 1730. gadā, altāris 19.gs. otrajā pusē, bet savu tagadējo neogotisko izskatu baznīca ieguvusi 1860. gadā. Īpaši atzīmējams arī baznīcas zvans, kas pēc pārkausēšanas no jauna sāka skanēt pirms vairāk kā 400 gadiem (1589. gadā). Baznīcā ir slavenās vācu firmas “Sauer” 1904. gadā būvētās ērģeles, kā arī aplūkojamas gleznas “Kristus Ģetzemanes dārzā”( J.I. Eginks, 1833) un „Krustā sistais” (J.F. Vāgners, 1864), pa labi no altāra aplūkojama 16. gs. veidotā Kurzemes bīskapa H.Bazedova kapa plāksne. Aizputes Svētā Jāņa luterāņu baznīca ir viena no senākajām baznīcām Kurzemē, tā ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir iekļauta arī Eiropas kultūras mantojuma sarakstā.

Adrese: Liepājas iela 3, Aizpute, (+371) 25907747, www.aizputesaeld.lv

 

Katoļu baznīca OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Pirmā katoļu baznīca Aizputē tika uzbūvēta 1254. gadā. 16. gadsimta 80. gados tā vēsturisko notikumu dēļ kļuva par luterāņu baznīcu. 1732. gadā Jelgavas draudzes prāvests J. Genners Aizputē nopirka māju, kurā katoļiem ierīkoja kapelu. Aptuveni pēc simts gadiem šī ēka draudēja sabrukt, tāpēc Vecpils prāvests Jāzeps Sandovičs 1853. gadā noslēdza līgumu ar krodzinieku Antoneviču, kas vēlāk baznīcai izrādījās neizdevīgs — baznīca krodziniekam izīrēja savu zemi uz 53 gadiem, par ko kroga saimnieks baznīcai uzbūvēja jaunu kapelu. 1935. gadā prāvests J. Dauģis atguva iepriekš uz līguma pamata izīrētos zemes gabalus un uz tiem atrodošās ēkas un sāka domāt par jauna dievnama būvniecību. Pēc Otrā Pasaules kara padomju vara baznīcas īpašumus nacionalizēja, baznīcai atstājot tikai vienu vecu koka māju, kas atradās ielas malā un nebija piemērota baznīcas ierīkošanai. 1955. gadā ar bīskapa atļauju tika nojaukta vecā koka baznīca Gudeniekos un pārvesta uz Aizputi. Ar pārvestajiem materiāliem prāvests J. Šnepsts 1956. veco ēku Kuldīgas ielā 3 pārbūvēja par baznīcu, kuru tajā pašā gadā toreizējais Liepājas diecēzes apustuliskais administrators Julijans Vaivods iesvētīja par baznīcu, veltot to Kristus Karaļa godam. Tā izrādījās vienīgā padomju varas laikos uzceltā baznīca Latvijā. 2002. gada 15. novembrī tika iesvētīts baznīcas pamatakmens un iemūrēta speciāla kapsula, kurā atradās liecība par pamatakmens iesvētīšanu, monētas, Svētā Benedikta medaljons un rožukronis. 2009. gada 18. aprīlī notika jaunās Aizputes baznīcas konsekrācija, ko veica Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis kopā ar bīskapu Ārvaldi Andreju Brumani un priesteriem, veltot to Svētā Ignācija no Lojolas godam. Adrese: Kuldīgas iela 3, Aizpute, (+371) 26578580, (+371) 63449990

Aizputes Septītās dienas Adventistu Baznīca 

1040936160213

Savu namu adventistu draudze ieguva 1993. gadā. Pirms tam baznīcas telpās atradusies Aizputes pareizticīgo draudze. Adrese: Kalvenes ielā 38a, Aizputē, (+371) 29720361

Aizputes baptistu draudze Aizputes_baptistu_baznīca_2008-08-10

Aizputes baptistu draudze dibināta 1869. gadā. pirmais mācītājs, vēlāk arī Latvijas baptistu draudžu bīskaps – Ādams Gertners, kurš vairākkārt turēts cietumā Aizputē un arī Kuldīgā.

Pirmais dievnams tiek uzcelts 1884. gadā. Taču pēc 8 gadiem 1892. gadā, ar ieganstu, ka baptistu dievnams ir pārāk tuvu pareizticīgo baznīcas dievnamam, cara administrācija liek uzcelto dievnamu nojaukt. 1893. gadā draudze pieņem lēmumu pirkt zemes gabalu Kuldīgas ielā 17 par 750 rubļiem. Un tajā pašā gadā tiek uzcelts otrais dievnams. Šajā namā draudze darbojas līdz pat 1937.gada 21. martam, kad Pūpolsvētdienas vakarā tas ugunsgrēkā iet bojā. Tiek nolemts vākt līdzekļus jauna dievnama būvniecībai. Draudze uzceļ savu trešo pēc baltvācu arhitekta Aleksandra Šmēlinga projekta 11 mēnešu laikā. 1939. gada Ziemassvētkos tas tiek iesvētīts. Draudze savu darbību nav pārtraukusi ne 1. ne 2. Pasaules karu laikā. No 1949. gada līdz 1990. gadam draudzes dievnamā savus dievkalpojumus notur arī septītās dienas adventistu Aizputes draudze, kurai padomju vara bija atņēmusi telpas, kur pulcēties.

Adrese: Kuldīgas ielā 17, Aizpute, (+371) 26336783

Aizputes Vasarsvētku draudze

IDEJUMAJA_DSC_9152

Aizputes Vasarsvētku draudze ir reģistrēta 1989. gadā. Līdz tam, padomju gados, draudze darbojās draudzes dibinātāja un pirmā mācītāja Arvīda Šepkena paša celtā mājā. Šajā pašā gadā draudze iegādājās ēku Kalvenes ielā 12, kuru pārbūvēja par dievnamu un jau 1990. gada 9. decembrī notika dievnama atklāšanas dievkalpojums. 2000. gadā draudze iegādājās ēku Kalvenes ielā 10, kurā izbūvēta lielāka zāle draudzes dievkalpojumiem.  Adrese: Kalvenes iela 12, Aizpute

Cīravas apkārtnē:

Cīravas luterāņu baznīca OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Cīravas luterāņu baznīca celta barona H. F. Fon Bēra laikā no 1780.-1781. gadam Sudmalkalnā. No ārpuses tā līdzinājusies citām Kurzemes baznīcām ar piramīdveidīgo torni, sarkano kārniņu jumtu un masīvām ķieģeļu sienām. Altāris un kancele ir rokoko stila mākslas darbs (autors nav zināms). 1781. gadā veidotais altāris, kancele un kungu sols, kas balstās uz sievietes galvas, kā arī ērģeļu luktas un prospekts, un telpu dekoratīvā apdare ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Baznīcā saglabājies arī sens baznīcas zvans un ērģeles no 18.gs. pirmās puses. Baznīcā ir novietots baroneses Julianas Elizabetes fon Bēras portrets baltā marmorā. Saglabājušies vairāki vērtīgi interjera priekšmeti – svečturi, bikstsols, upurtrauks, kauss un patēna.  Kapenēs zem baznīcas bija apbedīta Aizputes muižas dzimtkundze J. E. fon Bilova un viņas meita J. E. fon Bēra. Abi greznie metāla sarkofāgi tagad atrodas Rundāles pils muzejā. Telefons: (+371) 26401508(Kontaktpersona Līga Grīnvalde) Iepriekš vienojoties, ir iespēja baudīt arī baznīcas ērģeļu skanējumu.

Kazdangas apkārtnē:

Valtaiķu baznīca kval_10_1

Valtaiķu baznīca atrodas 5 km no Kazdangas pils un kaut arī mūsdienās teritoriāli atrodas Kuldīgas novadā, tā ir ļoti saistīta ar Kazdangu. Jau 1792. gadā tika uzcelta mūra baznīca, kas ārēji ir salīdzinoši vienkārša, līdzīga daudzām citām Kurzemes baznīcām. Valtaiķu luterāņu baznīca ir ievērojama dēļ savām skaistajām un smalki izstrādātajām vitrāžām, kuras barons fon Manteifelis 20. gs. sākumā pasūtījis Itālijā. Ap altāri izvietotas 4 vitrāžas, kas vēsta par bruņinieku tikumiem – drošsirdību, dievbijību, žēlsirdību un labdarību. Pārējās vitrāžas ataino notikumus no Jaunās derības. Logu apakšdaļā ievietoti Manteifeļu un viņu laulāto draudzeņu ģerboņi, kas parāda dzimtas vēsturi.

Adrese: Valtaiķi, Laidu pagasts, Kuldīgas novads Telefons: (+371) 25425466. Lai apskatītu baznīcu, lūdzu iepriekš pieteikties pa norādīto tālruni.

Apriķu apkārtnē:

Apriķu luterāņu baznīca Apriku-baznica

Apriķu baznīca pamatoti tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli, jo tās iekštelpu krāšņums paliek atmiņā ikvienam tās apmeklētājam. Mūra baznīca celta uz Apriķu muižas zemes kā Osten – Sakenu privātbaznīca 17. gs. sākumā. Savu krāšņo interjeru zili baltos un zeltītos toņos Apriķu baznīca ieguvusi 18. gs. vidū. Interjera kompozīcijā valda rokoko gars, turpretī atsevišķiem elementiem piemīt izteiktas baroka stila pazīmes. Kungu loža, kancele, ērģeļu luktas, ērģeles, altāris, biktssols veido vienotu ansambli – dekoratīvās koktēlniecības meistardarbu. Apriķu baznīcas interjeru vēl greznāku padara griesti, kur attēlotas debesis ar alegoriskiem tēliem (taisnība, piesardzība, cerība u.c.) un virs ērģeļu luktām redzams vesels eņģeļu orķestris.

Adrese: Apriķi Telefons: (+371)26811417 – Gunta Smiltniece (Apriķu draudzes vecākā) Ieeja pret ziedojumiem.

 

Tuvākajā apkārtnē

Klosteres (Jāmaiķu) baznīca

IMG_5249Klosteres Sv. Pētera draudze senāk piederēja pie Aizputes draudzes. 1591.g. baznīcu rakstos Aizputes draudzei ir filiāle, kāda baznīciņa netālu no Piltenes, ordeņa teritorijā, bet piederīga Aizputei. Mazā koka baznīciņa atradusies kalna nogāzē Māras pusē pie Jāmaiķu muižas ceļa un lielceļu krustojumā. 1792.g. tika uzcelts mūra tornis, kurš vēl ir šodien redzams, bet 1862.g. pavasarī ar Kazdangas barona K. fon Manteifels palīdzību tika baznīca remontēta. 1902.g. oktobrī baznīcu kā nelietojamu slēdza. Šobrīd baznīca ir atjaunota un tiek rīkoti regulāri dievkalpojumi.

Adrese: Jāmaiķi, Turlavas pag., Kuldīgas nov., (+371) 26462824