M. Freimaņa piemiņas vieta

Mārtiņa Freimaņa piemiņas vieta

Mūziķi, dzejnieks un aktieris Mārtiņs Freimanis (1977 – 2011) dzimis un audzis Aizputē, kā arī skolas gaitas aizvadījis Aizputes vidusskolā. M. Freimaņa atdusas vieta un tēlnieka Ulda Zariņa veidotais piemiņas akmens apskatāms Misiņkalna kapos.

Adrese: Brīvības iela, Aizpute
Vairāk informācijas: vardnica.aizpute.lv

M.Freimaņa bērnības mājas piemiņas zīme

Mārtiņa Freimaņa bērnības mājas piemiņas zīme

Tēlnieks Kārlis Alainis 2014. gadā Starptautiskā čuguna mākslas simpozijā Aizputē izveidoja un atlēja piemiņas plāksni mūžībā aizgājušajam mūziķim, dzejniekam un aktierim Mārtiņam Freimanim (1977 – 2011). Piemiņas zīme piestiprinātā pie mūziķa bērnības mājas.

Adrese: Kalvenes iela 30, Aizpute
Vairāk informācijas: vardnica.aizpute.lv

Ebreju kapsēta

Ebreju kapsēta

Kapsēta izveidota 18. gs. otrajā pusē un tajā saglabājušās liela daļa kapakmeņu. Daži no tiem ir unikāli: izlieti no čuguna, ar ebreju burtu veidotiem uzrakstiem vācu valodā.

Adrese: Kalvenes iela (pirms pilsētas robežas Kalvenes ielas beigās)

Juris Zinbergs

Piemineklis Jurim Zingbergam

Piemineklis skolotājam un 1905. gada vienam no galvenajiem nemieru organizētājiem, revolucionāram Jurim Zingbegam (1875 – 1906), atklāts 1926. gadā J. Zingberga nāves vietā, ceļa malā uz Rokaižu muižu.

Adrese: Rokaiži, Kazdangas pagasts
Vairāk informācijas: vardnica.aizpute.lv

fricis-brivzemnieks

Piemiņas akmens Fricim Brīvzemniekam

Jura Zingberga soda vietai ceļa pretējā pusē bijusi krogus ēka, kurā 1846. gadā dzimis folklorists Fricis Brīvzemnieks (Treilands). Viņa tēvs bijis seglinieks un kādu laiku rentējis no barona Rokaižu krogu. Piemiņas akmens dzejniekam, folkloristam Fricim Brīvzemniekam (1846 – 1907) atklāts 192. gadā.

Adrese: Rokaiži, Kazdangas pagasts
Vairāk informācijas: vardnica.aizpute.lv

multimedia.aspx

Valātas pilskalns

3 km no Kazdangas centra starp Vecpili un Valātu ir Valātas pilskalns. Laukuma platības ziņā viens no lielākajiem Kursas pilskalniem. Dabiski aizsargāts no trim pusēm, bet ziemeļu pusē ir divi vaļņi un divi grāvji. Aiz tiem atradusies vairākus hektārus liela senpilsēta. Pilskalns ir viens no skaistākajiem Kurzemē. Izteikts minējums, ka pilskalnā atradusies Rīmju hronikā minētā, 1263. gadā vāciešu nodedzinātā Lažas pils.

IDEJUMAJA_DSC_9130041214

Piemineklis 1905. gada revolucionāriem

Te 1905. gada cīņās krituši gandrīz simts cīnītāju, kas tikuši ielenkti no trim pusēm un baronu un krievu karaspēks atklājis uz tiem uguni. Par 1905. gada 16. decembra notikumiem Aizputes pusē vēsta Rokasbirzī uzstādītais akmens piemineklis, kurā iegravēts Latvijas karogs un kaujā kritušo vārdi. Turpat netālu izveidots arī vairākus metrus augsts monuments.

Adrese: Rokasbirze, Aizputes pagasts

Neredzīga Indriķa piemiņas vieta

Neredzīgā Indriķa piemiņas vieta

Pāris kilometru no Apriķeim Aizputes virzienā atrodas Ģibortu kapi, kur apglabāts latviešu dziesminieks Neredzīgais Indriķis (1783 – 1828). Kaut arī Indriķis bija neizglītots un jau bērnībā 5 gadu vecumā zaudēja redzi, viņš iedvesmojās no G.F. Stendera baznīcas ziņģēm. Neredzīgais Indriķis bija pirmais latvietis, kuram izdots dzejoļu krājums (1806. gadā).

Adrese: Ģibortu kapi, Lažas pagasts
Vairāk informācijas: vardnica.aizpute.lv

SAM_2571

Dzinteres pilskalns

Atskaņu hronikā vēstīts, ka 1261. gadā krustnešu karagājienā uz Kursu, Dzinteres kaujas laikā krustneši aplenkuši žemaišu algotņu sargāto Dzinteres pili un aizdedzinājuši aizsarggrāvī sakrauto malku. Liesmās gājuši bojā visi pils aizstāvji, kas nevēlējās padoties pārspēkam. Uzbrucēji nogalināja visus tās aizstāvjus, ieskaitot zēnus, kas bija vecāki par vienpadsmit gadiem un sievietes, kas nevēlējās lūgt dzīvību, kā arī bērnus. Šo zemju sagrābšana un iedzīvotāju slepkavības notika pēc bīskapa Alberta pavēles ar Zobenbrāļu Ordeņa rokām.
Pilskalns atrodas Tebras un Grāpstes upju satekā netālu no Aizputes – Apriķu – Pāvilostas ceļa.