kazdangas_pils

Kazdangas pils un muižas komplekss

Kazdangas pils un muižas komplekss (Katzdangen) daudzās paaudzēs piederējis ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Kazdangas pili klasicisma stilā 19. gs. sākumā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics. Pašreiz pils ēkā atrodas muzejs, kurā var iepazīt Kazdangas pagasta vēsturi un Boju meža muzeja ekspozīciju. Ap Kazdangas pili iekārtots parks, kas veidots 19. […]

kavalieru nams-klets

Kavalieru nams un klēts

Vienlaicīgi ar Kazdangas pili, tai abās pusēs tika uzceltas divas klētis, no kurām viena laika gaitā tika pārdēvēta par kavalieru namu. šajā namā saglabājušās apļveida barokālās kāpnes, kuras stiepjas līdz pat jumta stāvam. Namu grezno mākslinieču L. Ginteres un F. Kirkes 1976. gadā temperas tehnikā veidots žanra sienas gleznojums “Kazdanga 1888. uz tirgu”. Ēkas otrajā […]

kapenes

Baronu Manteifeļu kapenes

Baronu fon Manteifeļu kapeņu iekārtošana aizsākās laika posmā no 1903. līdz 1904. gada,, bet darbus pārtrauca Pirmais pasaules karš. Kapenēs bijis marmora monuments, strūklakas un kapu vietas segtas ar smagām akmens plāksnēm ar aizgājēja datiem. Kapenēs ir saglabājušās 12 akmens piemiņas plāksnes, kā arī aptuvens ieskats vietā, kur bija paredzēts turēt cinkotus zārkus. Adrese: Kazdanga […]

Kazdangas akmens tilts

Akmens tilts

Uz Kazdangas pili liepu alejas galā pār gravu ved 1840. gadā celtais akmens tilts jeb tautā sauktais Vaidu tilts. Kādēļ vaidu tilts? Tādēļ, ka daudz asaru, sviedru un asiņu lijušas šo tiltu būvējot. Tilta virspusē ir granīta stabiņi ar dzelzs ķēdēm un rotājumiem. Tagadējās ķēdes esot no jūrniecības, barona laika ķēdes fragments apskatāms Kazdangas pils […]

Bijušais muižas zirgu stallis-Kazdangas kultūras centrs

Bijušais muižas zirgu stallis (Kazdangas kultūras centrs)

Sākotnēji ēka būvēta 1686. gadā kā kalpu māja, 1914. gadā tā pārveidota par muižas zirgu stalli, bet 1957. – 1959. gadā stallis pārbūvēts par kultūras namu. Interjera dekoratīvā apdare ir nacionālā stilā veidojuši mākslinieks Albīns Dzenis un koktēlnieks Ernests Treimanis. Šobrīd ēkā ir kultūras centrs un bibliotēka. Adrese: Pils gatve 4, Kazdanga Telefons: (+371) 26681805, […]

Bijusī muižas krogus ēka

Bijusī muižas krogus ēka

Krogus ēka ir celta 1868. gadā, tās ziemeļu galā dzīvojis krodzinieks ar savu ģimeni, vidusdaļā bijis pats krogs, bet dienvidu galā – stadula, kurā nakšņoja gan zirgi, gan ceļotāji. Barona Karla Vilhelma valdīšanas laikā krogu pārveidoja par tējnīcu. Ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un tās galvenās vērtības ir fasāde, vecie pusloku arkveida logi un […]

Dzirnezers un dzirnavas

Dzirnezers un dzirnavas

Dzirnavas būvētas 1840. gadā, tās ir pilnībā pārbūvētas un tikai ārējā fasāde sniedz nelielu ieskatu par toreizējiem laikiem. Līdz mūsdienām ļoti labi saglabājies dzirnavu dambis. Dzirnezerā tiek piedāvāta ūdens velosipēdu (katamarānu) noma. Adrese: Liepu gatve 10, Kazdanga Telefons: (+371) 28616717, (+371) 29103813 Internetā: www.kazdangaspils.com

grota

Grota

Kazdangas 196 ha lielo parku caurvij taku un velo celiņu tīkls. Viens no velo celiņiem vijas gar Dzirnezera krastiem līdz grotai, pa ceļam piedāvājot apskatīt skaistu ainavu un interesantas koka skulptūras. 1914. gadā veidotā laukakmeņu grota ir bijusi iemīļota barona fon Manteifeļa atpūtas vieta. Kā stāsta leģendas, tad barons esot uz grotu gājis malkot tēju […]

boju_muiza

Boju muiža

Boju muižu (Bojen) 1860. gadā cēlis barons fon Bērs. Latvijas villas tipa ēku pārstāv Boju muižas kungu māja. Kā galveno uzmanību muižas projektētājs veltījis apjoma telpiskajam risinājumam. Blakus atrodas parks ar diviem dīķiem un Eiropas baltegļu stādījumiem. Šobrīd muižā atrodas Latvijas Valsts meži Dienvidkurzemes mežniecība. Adrese: Bojas, Kazdangas pagasts, Aizputes novads

rokaizu_muiza

Rokaižu muiža

Rokaižu muiža (Rokaischen) piederējusi baronu Hānu dzimtai. 1846. gadā Rokaižu muižas krodziniek Treilanda ģimenē dzimis ievērojamais latviešu folklorists Fricis Brīvzemneks. Rokaižu gatves galā ir piemineklis, kur soda ekspedīcija pakāra skolotāju Juri Zinbergu – vienu no galvenajiem 1905. gada nemieru organizētājiem un vadošajiem LSDSP biedriem Aizputes novadā. Kopš 1946. gada kungu mājā darbojas veco ļaužu pansionāts […]